Dzejas tējnīcā - Skola2021

Dzejas tējnīca savu 2020./2021. mācību gadu noslēgusi 2.jūnijā. Kā? Trīs Dzejas tējnīcas dzejas "muskatieri" (Daniels, Rodrigo, Ričards)un skolotāja atriteņoja pie dzejnieces Mirdzas Ķempes pieminekļa, lai ar saviem jaunākajiem darbiem pierādītu, ka ,,caur motoriem, mašīnām" skan vēl dzejas balss. Skolotāja Baiba stāsta: "Apsēdāmies uz soliņa, kur pirms vairākiem gadiem citus Dzejas tējnīcas dalībniekus bija uzrunājuši Dzidra Šmite un Olafs Gūtmanis. Rodrigo lasīja, ka ,,laikā, kad ceriņi zied, dvēsele klusi dzied", bet Danielam lietus ir romantika, kad liekas, ka ,,tūkstošiem ļaudis raudātu". Ričards uzstājās ar prozas teksta fragmentu, kurš izteica viņa vienaudža sāpes."

Tālāk dzejas un prozas tekstu radītāji riteņoja uz jauno Miķeļa Valtera ielu, uzzinot, ka šis liepājnieks, izcilais valstsvīrs un diplomāts, bijis arī dzejnieks Papārde. Piestājies pie liepas, Daniels skandēja savu veltījumu Latvijai. Trešā pieturvieta bija pie "telefonista, kurš stabā sēž", jo Liepājas himnas vārdu autoram Mārim Čaklajam būtu 80. Rodrigo velte bija dzejolis par pagalmu pavasarī, kur ,,kastanis ar košām ziedu svecēm rotājas" un ,,dobē sarkanu tulpju orķestris spēlē himnu''.

Dzejas tējnīcas meitenes dažādu iemeslu dēļ nebija šajā dzejas riteņotajā pastaigā. Viņas dzejoja mājās un atsūtīja savas vārsmas. Lūk, Nora Pikšena raksta par Liepāju, ,,pilsētu dārgo". Viņa uzdod jautājumu, vai citi zina ,,šo pērli ar liepu alejām un jūru''.Un tad katrs dodas savos vasaras ceļos, varbūt putekļainos kā Noras dzejolī,, Putekļainais ceļš".